Tā nosprieda reģionālās paneļdiskusijas „Sociālā uzņēmējdarbība Latgalē – būt vai nebūt?” dalībnieki. Diskusija notika 12. septembrī Ludzā. Tās organizēšanā un norisē piedalījās 47 dalībnieki no Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Dagdas, Kārsavas, Zilupes, Ciblas novada, kā arī Rīgas, Jelgavas un Reikjavīkas (Islande).
Laika posmā no 2003. gada līdz ekonomiskās krīzes kulminācijai 2009. – 2010. gadā nodarbināto skaits sociālajos uzņēmumos (SU) Eiropā palielinājās no 11 līdz 14,5 miljoniem cilvēku, kas ir 6,5 procenti no nodarbināto kopskaita un daudzviet kļuva par atslēgu uz izeju no bezcerības un krīzes. Gandrīz ceturtā daļa uzņēmumu Eiropā ir SU.
Kas šobrīd ir sociālā uzņēmējdarbība Latvijā? Modes lieta, īslaicīga parādība vai iespēja? Vai tai ir izredzes Latgalē? Par to sprieda biedrību pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldību vadītāji un speciālisti, augstskolu mācībspēki, Labklājības ministrijas pārstāve, masu mediji un citi interesenti.
LLU lektore, ekonomikas doktore Lāsma Dobele pauda savu viedokli par sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumiem un iespējām Latvijā. Viesi no Islandes – sociālā uzņēmuma Örtækni menedžeris Hartmann Gudmundsson un profesionālās rehabilitācijas centra Örvi priekšsēdētājs Kristján Valdimarsson – pastāstīja par savas valsts labās prakses piemēriem.
Labklājības ministrijā ir izstrādāta Koncepcija „Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”, kuras mērķis ir veicināt sociālo uzņēmumu izveidi Latvijā un radīt šādiem uzņēmumiem labvēlīgu darbības vidi. Tomēr nav izstrādāts normatīvais ietvars gan sociālo uzņēmumu darbībai, gan to darbības atbalstam. Sociālie uzņēmumi darbojas pēc tiem pašiem principiem kā ikviens klasisks uzņēmums. Latvijā strādā vairākas SIA, kas risina sociālās problēmas, bet nedz sociālā uzņēmuma statuss, nedz kādi atvieglojumi tām netiek piešķirti.
Diskusijas dalībnieki apzināja iespējamos draudus un arī labumus, ko gūs sabiedrība, attīstoties sociālajai uzņēmējdarbībai. Tika izstrādāta diskusijas rezolūcija, kuras mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības jautājumu iekļaušanu politikas dienaskārtībā pašvaldību, valsts pārvaldes institūciju un valdības līmenī un aktualizēt tos jautājumus, kuru risināšanā, ir jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm jau šodien. Ar mudinājumu izstrādāt sociālo uzņēmējdarbību reglamentējošus tiesību aktus diskusijas rezolūcija tika iesniegta Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai.
Rēzeknes augstskolas un Daugavpils Universitātes vadošie mācībspēki atzina, ka augstskolās ir jāievieš mācību programma sociālajā uzņēmējdarbībā. Tas nepieciešams tādēļ, ka SU ir biznesa veids, kad uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālo problēmu nevis gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. Svarīgi ir arī prast strādāt vienotā komandā ar cilvēkiem, kuriem ir samazinātas darba spējas. Varbūt ar laiku tas varētu mainīt arī sabiedrības domāšanas klišejas? Piemēram, tādu absurdu pieņēmumu, ka cilvēks ar invaliditāti nespēj ražot kvalitatīvas preces.
Reģionālo paneļdiskusiju organizēja Ludzas Invalīdu biedrība un Islandes Invalīdu organizācijas darbnīca Örtækni sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” ietvaros.
Svetlana Rimša
