Tāds bija galvenais jautājums, kuru apsprieda sešu Latgales novadu pārstāvji 27. februārī Krāslavā. Tur pēc Ludzas Invalīdu biedrības un Eiroreģiona „Ezeru zeme” iniciatīvas tika organizēta diskusija, kuras fokusā – sociālā uzņēmējdarbība (saīsināti – SU).
Ekonomiskā un finanšu krīze Latvijā pastiprināja dažādas sociālās problēmas: bezdarbu un tā radītās sekas, neefektīvu veselības sistēmu, еmigrācijas problēmas, sociālo atstumtību un vides degradāciju. Latgalē tās ir īpaši izjūtamas. Sociālā uzņēmējdarbība ir viens no veidiem, kā rast risinājumu sociālajām problēmām. Tādēļ Ludzas Invalīdu biedrības īstenojamā projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros tiek organizēti SU popularizēšanas un veicināšanas pasākumi, tostarp arī divas reģionālās diskusijas – pērn Ludzā un šogad Krāslavā.
Ieskatu par SU attīstību pasaulē, Eiropā un Latvijā diskusijas dalībniekiem sniedza LLU pasniedzēja, ekonomikas doktore Lāsma Dobele. Minot konkrētus piemērus, viņa skaidroja, ka SU ir „uzņēmējdarbības veids, kura prioritāte ir risināt sabiedrībai nozīmīgas sociālās vai vides problēmas, nodrošinot uzņēmuma finansiālo pastāvēšanu un ilgtspējību. Turklāt būtiski sociālajā uzņēmumā iesaistīt sociāli jūtīgos sabiedrības grupu indivīdus”.
Diskusijas moderatore TV žurnāliste Lāsma Zute, kas seko līdzi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, zināja minēt tikai vienu Latgalē zināmu sociālo uzņēmumu – „SinaVita”. Tas ir Ludzas Invalīdu biedrības dibinātais uzņēmums, kurā cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām māmiņām un bezdarbniekiem pirmspensijas vecumā ir iespēja iesaistīties adītās produkcijas ražošanā. „SinaVitas” pārstāve Ilona Seņkova pastāstīja, ka uzņēmumā strādā pašnodarbinātās personas, jo SU nespēj nodrošināt sociālās garantijas darbiniekiem finansējuma trūkuma dēļ. Šobrīd Latvijā nav radīta atbilstoša tiesiskā bāze sociālās uzņēmējdarbības regulēšanai. SU darbojas pēc tādiem pašiem principiem kā tradicionālie uzņēmēji un savā starpā konkurē.
Mūsu valstī pastāv nelieli atbalsta mehānismi un nedaudzi finanšu instrumenti uzņēmējdarbības konkurētspējas palielināšanai un darba ražīguma uzlabošanai, tomēr tie nav paredzēti sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente Ingeborga Linde informēja diskusijas dalībniekus par atbalstu, ko valsts plāno sniegt sociālās uzņēmējdarbības veicējiem un izmēģinājuma projektu. kas tiks īstenots no 2016. gada 1. janvāra. Pasākuma dalībniekus visvairāk interesēja pilotprojekta nosacījumi un atbalsta veidi.
Vai sociālā uzņēmējdarbība veicinātu Latgales attīstību? Latgales Plānošanas reģiona Attīstības Padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele uzdeva šo jautājumu pasākuma dalībniekiem, un pati pārliecinoši apgalvoja: Jā! SU veicinātu nodarbinātību un mazinātu sociālo atstumtību darba tirgū, mazinātu nabadzību un veicinātu uzņēmējdarbību kopumā. Bet ir vēl kāds sāpīgs jautājums: vai Latgalē būs cilvēki, kas īstenos sociālās uzņēmējdarbības pasākumus?
Savukārt diskusijas dalībnieki gribēja zināt, kādu atbalstu SU ir gatavas sniegt pašvaldības. Alīna Gendele atbildēja, ka SU noteikti varētu saņemt:
- Atlaides nekustamā īpašuma nodoklim,
- Informatīvo atbalstu un palīdzību kontaktu veidošanā;
- Palīdzību telpu nomas jautājumos un atvieglojumus maksai par telpu īri;
- Pašvaldību speciālistu konsultācijas.
Sarunas tēma bija aktuāla, diskusija izvērsās dinamiska. Tika ģenerētas vairākas sociālās uzņēmējdarbības idejas, apspriesti iespējamie šķēršļi un meklēti risinājumus to pārvarēšanai. Izrādījās, ka klātesošo vidū bija komersanti, kas būtībā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību, bet to neapzinājās.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka valdībai ar steigu vajadzētu atzīt un stiprināt sociālos uzņēmumus kā īpašu grupu ne vien tāpēc, lai nošķirtu šo uzņēmējdarbības veidu no citiem, bet arī tāpēc, ka šis ir efektīvs risinājums ieilgušu problēmu risināšanai.
Eksperte Lāsma Dobele piebilda: „Sociāli jūtīgo sabiedrības grupu cilvēkiem sabiedrības parasti nedod iespēju izaugt. SU varētu sniegt šiem cilvēkiem iespēju un sekmētu ne tikai profesionālo izaugsmi, bet arī personīgo”. Vai tad tas neveicinātu visa reģiona un arī valsts izaugsmi? Pamēģināsim atbildēt uz šo jautājumu ar uzņēmību un uzdrīkstēšanos, veidojot sociālos uzņēmumus!
TV sižetu „Sociālā uzņēmējdarbība Latgalē – iespējas un izaicinājumi” var noskatīties Latgales reģionālās televīzijas interneta vietnē www.lrtv.lv. Fotomirkļi no pasākuma skatāmi Ludzas Invalīdu biedrības mājaslapā www.ludzasib.lv.
Svetlana Rimša,
projekta vadītāja
