Atklāšanas pasākumā, izmantojot LLU lektores Lāsmas Dobeles prezentāciju, klātesošajiem tika izskaidrots, ko īsti pasaulē saprot ar jēdzienu sociālais uzņēmums. Vienkārši sakot, sociālais uzņēmums apvieno sevī gan labdarību, gan uzņēmējdarbību. Tas dod iespēju cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, nevar atrast darbu, nevis lūgt palīdzību no citiem, bet nopelnīt pašiem.
Šādi uzņēmumi veiksmīgi darbojas daudzās pasaules valstīs. Lūk, daži piemēri no plašās pasaules.
Londonā 1991. gadā atrasta iespēj reāli palīdzēt bezpajumtniekiem. Vienu no avīzēm ļauts izplatīt tikai bezpajumtnierkiem. Pirmos eksemplārus viņi saņem bez maksas, bet pārējos jau pērk paši. Avīzi viņi nopērk par 1. 25 mārciņām, bet pārdod dārgāk: par 2, 50 mārciņām. Katru nedēļu šai akcijai pievienojas ap 100 jaunu dalībnieku.
Bangladešā izveidota banka, kas kreditē trūcīgos iedzīvotājus, lai viņi varētu uzsākt mājražošanu vai kā citādi varētu nopelnīt. Bankas nelabprāt aizdod trūcīgiem cilvēkiem, bet izrādās, ka šai bankā tiek atdoti 98% kredītu.
Tādi piemēri ir arī Latvijā. Piemēram, ziedot.lv kiosks, kurā pārdod adījumus, tamborējumus un citus rokdarbus, ko izgatavojuši sociālo māju iemītnieki, cilvēki ar invaliditāti. Tādā veidā rokdarbnieki saņem samaksu par darbu, bet peļņa nonāk labdarībā.
Izrādās, ka līdzīgas aktivitātes ir bijušas arī Ludzā. 2012. gada aprīļa beigās tika izveidots sociālais uzņēmums SinaVita. Tas tapa Ludzas Invalīdu biedrības iepriekšējā projekta rezultātā. Toreiz biedrība iegādājās 4 adāmmašīnas un apmācīja 45 cilvēkus. Līdz pat šim laikam darbu turpina Rita Buceniece, kura izpilda pasūtījumus un var jums izadīt gan cimdus, gan zeķes, gan jaku vai kleitu. Šajā gadā, kad notika Dziesmu un deju svētki, pasūtījumu bija īpaši daudz. Tādos gadījumos Rita darbā iesaista arī citas adītājas. Protams, šajā gadījumā reālu darbu sev atradis viens cilvēks — maz. Tomēr, cerams, vēl citām sievietēm iegūtās zināšanas noder sadzīvē.
Pašlaik iesāktais projekts Darbs ir dzīve paredz arī pieredzes apmaiņas braucienu uz sociālo uzņēmumu Islandē, valstī, kas ir pašlaik LIB sadarbības partneri.
Cik daudziem cilvēkiem šis projekts palīdzēs uzsākt uzņēmējdarbību, pašiem atrast iespēju nopelnīt, izrauties no mājas četrām sienām, rādīs laiks (projekts noslēdzas 2015. gada maijā). Šie jautājumi nebūt nav vienkārši, bet ir vērts vismaz mēģināt ko darīt.

90% no projekta summas ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Nevalstisko organizāciju projektu programmas, 10% — Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējums.

Ja jūs esat ieinteresējušies par šo iniciatīvu, varbūt ir vērts iesaistīties Ludzas Invalīdu biedrības darbā. Mērķauditorija — visu četru bijušā Ludzas rajona novadu iedzīvotāji.

Vanda Žulina,

reģionālā laikraksta “Ludzas Zeme” žurnāliste